Man, esot cilvēks mierīgs pēc dabas, jau pēc šīs nedēļas man radās tikai viena velēšanās: personīgi nogalināt kara atbalstītājus un un nospridzināt “naher” Krievijas vēstniecību.
Mīļo dienasžurcīt. Neesmu tevī neko klabinājis iekšā jau gandrīz divas nedēļas, krāpjot tevi ar Sviesta Cibu (kurā acīmredzami tiek rakstīti īsti teikumi, sviests, mirkļa smadzeņu viļņi un citi Rīgas Viļņi). Lūdzu piedod man. Centīšos to tūdaļ mazliet labot.
Tātad. Ar ko es īsti nodarbojos.
Pabeigtās/norisinājušās lietas:
Mācības ir beigušās, lai dzīvo mācības. Piektdien izlaidums un jūs neesat ielūgti [...]
Pase smird.
Pats arī.
Mati mazliet “dredā”.
Bet šobrīd tas ir bijis gada labākais pasācis - tas bija kaut kas. :) Jauna fiška ko iemācījos - ja gribi lai prāmis mazāk šūpojas - dzer cik lien, varbūt sanāks vienā fāzē šūpoties un nejutīsi.
Tie zviedri jancīgi runā un dīvainā kārtā nesaprot latviešu valodu. Savādi.
Un tā tupele ar kuru mēs [...]